Kā jādomā par naudu lai tā būtu?

Vai jūs kādreiz esat analizējuši, kā jūs domājat par naudu? Speciālisti iesaka izvēlēties visvieglākās un visnoderīgākās domas par naudu un atteikties no tām domām, kas aizkavē naudas ierašanos jūsu dzīvē.

Domājiet nevis par naudu, bet par tām sajūtām un pārdzīvojumiem, kuri seko tai līdzi.

Vajag, lai tie ir spilgti, krāsaini, dažādām niansēm bagāti tēli, vēlams pat, lai tie būtu papildināti ar aromātiem un taustes sajūtām, un lai no tiem varētu izveidoties, viena vesela aina, priekšstats par to, ko jums sniegs nauda.

Domājiet par naudu priecīgi, neiekrītiet neuzticēšanās slazdā, vajag, lai process ir interesants un vērtīgs.

Nauda un ar to saistītajām sajūtām, vajag jūs priecēt, neatstāt vienaldzīgus, kļūt par dzīves neatņemamu sastāvdaļu, nevis par panākumu zīmi. Vislabākais, ja nauda jūs var apvienot ar citiem.

Patiesi runājiet par bailēm pazaudēt naudu, par to, ja gadījumā tas notiks, tas būs nepelnīti. Tāda situācija ir analoga situācijai ūdenī: ja jūs slīkstat, izbaudiet baiļu un nedrošības uzplūdumu, neraustieties, ļaujiet sev sasniegt dibenu un tikai pēc tam atgrūžaties un peldat uz augšu.

Neapslāpējiet uztraukumu ar nevajadzīgiem tēriņiem un sajūtu, ka piederat pie bagātajiem – comparatif scie sauteuse. Sekojiet līdzi saviem pirkumiem, kurus veicat uztraukuma brīdī un pacentieties nesekot tiem līdzi.

Nomainiet vienus tēlus pret citiem, sajauciet tos savā starpā ir iedomājieties, ka esat jau sasniedzis vēlamo. Tāda tehnika ir ļoti svarīga, lai sasniegtu vēlamo.

Kā nevajag domāt par naudu?

Nevajag baidīties no naudas un no tā, ko tā dara, piemēram, ”naudu ko grib, to dara”. Labāk ir būt nabagam un veselam, nevis bagātam un visu laiku baidīties pazaudēt naudu.

Sajust, ka jūs varat tikt izputināts. Vajag izanalizēt savas dzimtas pieredzi trīs – četru paaudžu garumā un vai šajā laikā tā ir zaudējusi savus īpašumus. Un “uzlaikot” sev tās sajūtas, kuras visticamāk, viņi varēja just tajā brīdī un nodoties tām.

Ēst uz priekšdienām, krāt dārglietas, slēpties no likteņa, veikt uzkrājumus un ieguldījumus “vienalga par kādu cenu” – “melnās dienas “sajūta un iespēja atpirkties viegli var pāriet nekontrolējamā situācijā. Bagātība “zem matrača” reti sniedz vēlamo rezultātu, bet toties, lieliski atņem spēku un investēšanas iespējas.

Izrādīt savu bagātību, lielīties ar to un nostādīt sevi augstāk par citiem. Naudai patīk klusums. Tieši tāpat, naudu nedrīkst izšķiest ar domu, “jo vairāk iztērēšu, jo vairāk nāks vietā”. Tāda attieksme reti palīdz cilvēkiem sasniegt vēlamo rezultātu.

Tēlot, ka cēlsirdība ir svarīgāka par materiālo labklājību. Pieticība, sajūta “esmu”, nevis “man pieder” ir lieliskas, bet tieši tāpat, kā visām pārējām, labajām īpašībām, arī tām ir tieksme nosvērties uz otru pusi un pārkāpt robežas, novest pie jau minēto īpašību zaudējuma un sev deklarēto dzīves vērtību zaudējama.

Kā iemācīties dzīvot bez naudas un vai tas ir vajadzīgs?

Nauda ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tā ļauj mums būt brīviem un neatkarīgiem. Mēs bieži vien sūkstamies, ka mums trūkst naudas, bet nauda, tieši tāpat, kā viss pārējais šajā dzīve ir enerģija. Ar naudu vajag mācēt apieties. Kas jādara, lai dzīvotu pārticībā un nekļūtu par naudas ķīlnieku? Lūk, daži fakti par naudu, kas ir pārbaudīti uz sevis.

Pirmā nauda tika nopelnīta 8. klasē. Tajos laikos, lai iestātos medicīnas institūtā bija nepieciešams darba stāžs. Vecāki mani iekārtoja strādāt par sanitāri slimnīcas operācijas blokā, kurā strādāja paši.

Mana pirmā alga bija 10 rubļi (rubļi bija pirms eiro un lata). Par pirmo algu es nopirku ļoti dārgas smaržas, kuras mūsu ciematiņa veikala bija vienā eksemplārā un kuras nevarēja atļauties sev nopirkt pat vislielākās modes dāmas. Doma par to, ka varētu palūgt naudu priekš tik dārgām smaržām saviem vecākiem, pat galvā ienākt nevarēja – meilleure ponceuse excentrique. Es par savu pirkumu biju ļoti lepna, bet vecāki bija citādākās domās. Notika nopietna saruna. Man pateica, ka notērēt visu algu greznībai, tas ir nepareizi. Kopš tā laika, vairs nav bijis neviens gadījums, lai es visu naudu iztērētu neapdomīgi. Nekad!

Vecāki man paskaidroja, ka naudu vajag tērēt arī par produktiem, par komunālajiem maksājumiem, zālēm, kā arī veidot uzkrājumus. Tajā brīdī es iepazinu trīs naudas dalīšanas principus. Pirmajā ietilpst tā nauda, kuru tu vienmēr nēsā līdzi. Naudas zīmēm makā vajag būt kārtīgi sakārtotām, augošā secībā. Otrā naudas kaudzīte vienmēr atrodas mājās, no tās vienmēr var paņemt naudu, kad tā ir beigusies. Trešā kaudzīte – tie ir uzkrājumi, kurus nedrīkst izšķiest sīkumos.

Naudas vienmēr pietrūkst. Atšķirība ir tikai tā, priekš kam, vieniem, kādam sīkumam, citiem – jahtas iegādei. Mūsdienās, daudzi cilvēki ir iemācījušies izklaidēties bez naudas – skatīties televizoru, lasīt, adīt, pastaigāties, utt. Pieejama tik tiešām ir bezmaksas, bet tā laupa motivāciju nopelnīt naudu. Es uzskatu, ka bezmaksas un maksas izklaidei ir jābūt vienādās daļās. Ja mēs zinām, kam mums ir vajadzīga nauda, mēs to nopelnām.

Mūsdienās, daudzi strādā daudz vairāk nekā kādreiz. Gandrīz visi, praktiski strādā “vaiga sviedros”, lai ikdienā varētu normāli dzīvot – samaksāt komunālos maksājumus, nopirkt pārtiku, uzturēt bērnus. Mani tēriņi tiek stingri kontrolēti. Ir lietas, kuras es sev varu atteikt, ir lietas, bez kurām nevaru iztikt. Tieši tās lietas, bez kurām nevaru iztikt ir vislabākā motivācija pelnīt vairāk.

Es netērēju naudu sīkumos. Es zinu, cik naudas man ir nepieciešams ikdienas tēriņiem un tieši tik es arī drīkstu tērēt. Es nepirkšu mantu tikai tāpēc, ka tā man var kalpot tik ilgi, kamēr sakrāšu naudu tai, kuru tik tiešām vēlos. Piemēram, man istabā var karāties spuldzīte tik ilgi, kamēr sakrāšu naudu tai lustrai, kuru vēlos.

Lai veiktu maksājumus, es izmantoju internetbanku. Tas ekonomē gan naudu, gan laiku. Esmu sapratusi, ka ar naudu vajag mācēt sadzīvot, tāpēc tagad, to regulāri “kustinu”, tas ir, kaut kur tērēju, lai tai būtu iespēja atkal pie manis atgriezties. Naudu nevajag turēt “kā noliktavā”, tieši tāpat, to nedrīkst šķiest vējā. Ja esat aizdevis naudu un jums to neatdod, zvaniet, traucējiet viņus, lai nauda saprot, ka ir jums vajadzīga.

Rakstu sagatavoja surfacelisse.com.

Cilvēku vēlme kļūt bagātiem ir vērojama visos laikos

Cilvēku vēlme, kļūt bagātiem, ir vērojama visos laikos, varam droši teikt, ka tā bija ir un būs. Interese par naudu ir nezūdoša. Ekonomikā bieži var dzirdēt izteicienu, ka nauda ir vislabākais aktīvs, jo to var iegādāties gandrīz visu. Šajā rakstā, mēs negrasāmies apspriest cilvēku savtīgās intereses, mēs vienkārši gribam jums izstāstīt daudz interesantu faktu, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar naudu vai arī ar tiem priekšmetiem, kas to aizstāj.

Pati pirmā nauda uz pasaules bija floras un faunas veltes – putnu spalvas un gliemežvāki.

Dažādos laika posmos par naudas ekvivalentu ir kalpojuši maisiņi ar kakao pupiņām, tabaku, tējās plāksnītēm, rīsiem, kukurūzu, utt. Piemēram, Birmā, ilgu laiku naudu aizstāja tēja, Tibetā – sāls, Senajā Meksikā – maisiņi ar kakao pupiņām. Senie acteki, izmantoja dzīvniekus un to kaulus, lai iemainītu pret vajadzīgo preci. Ķīnā, tādiem nolūkiem izmantoja zīda audumu, bet Āzijā – opiju.

Par vienu, no senajām naudas formām tika uzskatīti arī liellopi. Tos, šajā nolūkā, gandrīz, līdz 20.gadsimta vidum, izmantoja Āfrikā un un de ces tournevis électriques.

Tradicionālo, apaļo formu, monētas ieguva Romas impērijā. Romieši naudu kala Juno Monētu templī, no turienes, apaļie monētu diski un nosaukums, izplatījās pa visu pasauli.

Ķīna tek uzskatīta par pirmo valsti, kas sāka izmantot papīra naudu. Papīra nauda, Ķīnā tika izmantota jau pirms jaunās ēras sākuma un parasti to lietoja apbērēšanas ceremonijās: naudu tika sadedzināta ugunskurā, kas tika aizdedzināts blakus mirušā kapam. Cilvēki uzskatīja, ka sadedzinātā nauda nokļūs pie nomirušā un atvieglos viņa aizkapa dzīvi.

Senajā Grieķijā, par naudas vienību izmantoja leptu, kas cilvēkiem vēl arī kalpoja par mērvienību, aptuveni, 0,7 gramiem. Atēnās, tieši tāpat ka citos apgabalos, lepta tika izgatavota sudraba monētas veidā. Spartā, lepta tika izgatavota no milzīgiem metāla stieņiem. Svara ziņā, tādi stieņi, bija smagāki par monētām tieši tik daudz, cik dzelzs lētāka par sudrabu. Tas tika darīts tāpēc, lai iedzīvotāji netiektos pēc bagātības, mazāk zagtu un dotu kukuļus.
Turklāt, senie grieķi uzskatīja, ka lepta ir nepieciešama lai nokļūtu viņpasaulē. Viņi ticēja, ka par vienu leptu, Harons nogādās viņus pāri aizmirstības upei.

Monētas sāka kalt aptuveni VII gadsimtā pirms mūsu ēras. Tās tika izgatavotas no speciāla sudraba un zelta sakausējuma.

Daudzi no mums zina, ka monētām ir rievainas maliņas, bet nezina kāpēc. To var izskaidrot ar to, ka iesākumā, monētu vērtība tika noteikta pēc sudraba un zelta daudzuma. Tātad, ja zelta monētas vērtība bija viena mārciņa, tās sastāvā vajadzēja ietilpt vienai mārciņai zelta. Bet naudas viltotāji, nogriez monētām maliņas un tās pārkausēja, lai perceuse sans fil 18v. Īzaks Ņūtons, kurš tajā laikā strādāja Britu Karaliskajā naudas kaltuvē, piedāvāja šo problēmu atrisināt sekojošā veidā: veidot monētu maliņas rievainas, pateicoties kurām, sakausējuma vieta uzreiz tika pamanīta. Mūsdienās, monētas tā vairs netiek kaltas, bet rieviņas, uz daudzām monētām, tieši tāpat kā senajos laikos, tiek joprojām iekaltas.

Vai ir vērts iepirkties internetā?

Ja jūs lasāt šo rakstu, tātad, jūs vai nu jau iepērkaties internetā vai arī domājat sākt to darīt tuvākajā laika. Tātad, eksistē divi galvenie veidi, kā iegādāties nepieciešamo preci: pirmais – doties uz tuvāko veikalu, lielveikalu, specializēto veikalu, utt., otrais – iegadāties preci, pasūtot to internetveikalā. Droši vien nav tādas dienas, kad jūs neapmeklējat parastos veikalus, tāpēc, analizēt, kā tu vajag iepirkties – nav vērts. Tāpēc, šis raksts ir veltīts tam, kā iepirkties internetveikalos.

Tātad, jums ir nepieciešama prece un jums ir pieeja internetam. Ar to pilnīgi pietiek, lai nekavējoties dotos plašajā interneta tīklā un iegādātos to, kas ir nepieciešams vai arī to, kas patīk. Dažiem var rasties jautājums, priekš km tas ir vajadzīgs, ja visu var nopirkt veikalā? Atbildes ir vienkāršas un to nav daudz:

  • cenas internetveikalos ir daudz zemākas, nekā veikalos;
  • nav izslēgs, ka tur, kur jūs dzīvojat nav tādu veikalu, kur var iegādāties nepieciešamo preci un tāpēc jums ir jāmēro tāls ceļš līdz vajadzīgajam veikalam.
  • Kā jau jūs redzat, eksistē divi reāli iemesli, kas liek iepirkties internetveikalā:
  • vēlme ieekonomēt naudu;
  • faire des coiffures fraîches n’a jamais été aussi facile;
  • vai ir vajadzīgā prece nav atrodama uz vietas.
  • Abi iemesli ir vērā ņemami un abiem piemīt milzīgs spēks, kurš mudina iepirkties internetā pat lielu pilsētu iedzīvotājus, nemaz nerunājot par mazu ciematiņu iedzīvotājiem.

Tātad, kā tas notiek? Iedomājieties, ka jūs esat sameklējis to, kas jums ir nepieciešams un esat nekavējoties to pasūtījis, saņēmis rēķinu par preci un tās piegādi līdz jūsu pasta nodaļai, apmaksājis rēķinu un gaidāt paciņu. Saņemot paciņu, ja ir nepieciešams, samaksājat atmuitošanu un saņemat tik ļoti kāroto preci. Veicot vienkāršus aprēķinus, konstatējam, ka gala summa sastāv no trīs maksājumiem:

  • preces cenas;
  • piegādes maksas;
  • fer a lisser;
  • muitas nodokļa (ja tāds tika pielietots).

Acīm redzami, jums ir sanākusi summa, kas ir zemāka par to cenu, kuru jūs redzat par tieši tādu pašu preci veikala plauktā, bet gaidīšana – tas ir sīkums, tāpēc, ka ekonomija, kuru jūs ieguvāt ir daudz vērtīgāka.

Piegādes ātrums – ir ļoti atšķirīgs. Tas var aizņemt tikai dažas dienas, bet kādreiz, pat dažus mēnešus. Piegāde, kļūst manāmi ilgāka, pirmssvētku laikā, bet šos radītājus nevar nosaukt par noteicošajiem.

Garantija. Iepērkoties veikalā, kas atrodas, turpat, jūsu pilsētā, jūs varat rēķināties ar garantiju, preces apmaiņu, ja tai ir kādi defekti un citām priekšrocībām, tāpēc, ka jūs esat pasargāts ar likumu. Iepērkoties internetveikala, tāda iespēja ne vienmēr tiek padāvāta, drīzāk, jāsaka netiek piedāvāta, bet ja arī tiek, tad bieži vien, rodas lielas problēmas, lai nekvalitatīvo preci atgrieztu atpakaļ. Pārdevēji, bieži vien ieziņo, ka problēmas ir radušās nepareizas ekspluatācijas dēļ (īpaši tas skar sadzīves tehniku), turklāt, ja prece jāatgriež atpakaļ, tad pircējam par to ir jāmaksā pašam.

Apsverot visus “par” un “pret”, jūs esat izskaitļojis ekonomiju, kuru varat iegūt, tātad, esat gatavs izdarīt izvēli, iepirkties internetveikalā vai doties uz parasto veikalu.

Rūpējies par savu drošību, un pirkumi internetā sagādās tikai prieku

Vieni cilvēki, daloties savā pieredzē par pirkumiem internetveikalā, stāstīs tikai pozitīvu pieredzi, citi – negatīvu (tādu guvuši, daudzi no viņiem atsakās no pirkumiem internetveikalā uz visiem laikiem, piemēram, cafetiere expresso). Bet, citiem, ir gadījies visādi… Kāpēc, tad vieniem veicas vairāk, bet citiem mazāk? Par to, kā veikt drošus pirkumus internetā, tiek daudz stāstīts un rakstīts. Par daudziem noteikumiem, droši vien tiek dzirdēts samērā daudz, bet eksistē arī tādi noteikumi, kuriem tik daudz uzmanības netiek veltīts. Tieši par tiem, tad šodien arī būs mūsu raksts.

Sargājiet datoru

Sāksim ar to, ka visiem, internetveikalu lietotājiem ir zināms, ka internetā var sastapt ne tikai godīgus pārdevējus, bet arī krāpniekus, kuri nesēž un mierīgi negaida, kad lētticīgie pircēji apmeklēs vajadzīgo mājas lapu un atstās tur savus rekvizītus. Kādreiz, viņi darbojas daudz agresīvāk, un izmanto viltus ziņojumus. Tāpēc, parūpējieties, lai jūsu datoram tiek uzstādīta laba, pretvīrusu programma un atmetiet ieradumu, nospiest uz visiem logiem, kas uzpeld. Kā jūs varēsiet internetveikalā veikt drošus pirkumus, ja jūsu datoram “visas durvis ir vaļā”.

Izmantojiet tikai drošas paroles

Tas nozīmē, ka diezgan stulbi būtu paroles vietā izmantot savu dzimšanas datumu. Vislabākās paroles sastāv no nejaušiem simboliem, kas pēc tam tiek uzglabātas aizsargātā datu bāzē.

Izmantojiet mobilos resursus

Pieklājīgi internetveikali atbalsta rēķinu apmaksu no telefona un apstrādā to tikpat ātri kā parasto maksājumu. Šajā jomā, iemeslu uztraukumiem nav. Mūsdienās, daudzi jau pat neatceras kā var iepirkties, neizmantojot “gudrās” ierīces. Galvenais, vajag izmantot tikai populāru veikalu vai savas bankas oficiālos pielikumus, jo tad jums būs iespēja apskatīties preces un veikt samaksu, tieši neapmeklējot veikala mājas lapu.

Izvairieties veikt maksājumus sabiedriskās vietās

Protams, sen jau aiz muguras ir tas laiks, kad cilvēki gāja uz interneta kafejnīcām pārbaudīt savu elektronisko pastu. Bet, situācijas ir dažādas. Ja, jums tomēr ir gadījies veikt maksājumu nedrošā vietā, tad, pirms atslēgšanās, neaizmirstiet iziet no sava profila. To var attiecināt arī uz elektroniskā pasta pārbaudi.

Bet, ja ir iespēja, tad iegādājieties planšetdatoru, jo tad, jūs varēsiet veikt pirkumus, arī atrodoties ārpus mājām. Bet vispār, vajag būt ļoti uzmanīgiem, kamēr jūs ievadāt kartes numuru, derīguma termiņu, krāpniekam, kas skatās caur plecu, ir pietiekami daudz laika, lai nozagtu vajadzīgos datus. Ja tomēr ir nepieciešams apmaksāt rēķinu, tad sēdieties ar muguru pret sienu un ar seju pret durvīm. Nevajag radīt potenciāli bīstamas situācijas.

Lietojiet pārbaudītus savienojumus

Mājas WiFi parasti ir aizsargāts ar paroli, bet sabiedriskajiem tīkliem, ne vienmēr tiek piemērots tāds aizsardzības līdzeklis. Ja jums jāizvēlas internets sabiedriskā vietā, tad priekšroku dodiet tam, kam ir bezvadu savienojums un parole.

Ja viss ir pārāk labi, tad visticamāk, tā ir krāpšanās

Mēs visi to zinām, esam dzirdējuši tūkstošiem reižu, bet krāpnieku upuru skaits turpina pieaugt… It īpaši, unikālas shēmas, sāk darboties svētku laikā. Piemēram, jums tiek piedāvāts iegādāties dārgas zīmolu smaržas ar 80% atlaidi? Padomājiet, vai tas, reāli, ir iespējams?